Netflix Dienvidkorejas trilleru sērija “The Frog” sniedz skatītājiem aizraujošu stāstu, kurā nevainīgu cilvēku dzīves pārvēršas murgos, kad viņi krustojas ar dažiem ļoti nelietīgiem cilvēkiem. No vienas puses, mēs sekojam stāstam par Yeong-ha, kura dzīve apgriežas kājām gaisā, kad viņš izīrē savu vietu sievietei, kura izrādās bīstamāka, nekā kāds varēja iedomāties. No otras puses, tas ir stāsts par Sangjunu, kura dzīve ir apgriezta, kad viņš savā motelī uzņem sērijveida slepkavu. Abu dzīve kļūst nekontrolējama, jo viņi brīnās, kāpēc ar viņiem notiek šīs lietas.
Režisors Mo Wan-il, kas padara 'The Frog' vēl interesantāku ir tas, ka varoņi ir attēloti veidā, kas šķiet ļoti līdzīgs. Ikreiz, kad ar varoni kaut kas noiet greizi, skatītājiem rodas jautājums, kas būtu, ja tas notiktu ar viņiem un ko viņi darītu šādā situācijā.
“Varde” ir izdomāts stāsts, ko izdomājis Sons Hojungs. Lai gan stāsta notikumi attīstās satraucoši reālistiskā veidā, pats stāsts paliek pilnībā izdomāts. Stāsta pamatā ir ļoti vienkārša doma, kas kādreiz bija rakstniekam. Parasti, kad mēs domājam par došanos pastaigā pa mežu, mūsu prātā uzgleznotā aina ir ļoti mierīga un sirreāla. Mēs domājam par vietas skaistumu un klusumu un ideju par harmoniju ar dabu. Bet šis miers un klusums var viegli pārvērsties par visbriesmīgāko pieredzi cilvēka dzīvē, ja viņš nonāk nomaļā vietā kopā ar bīstamu cilvēku.
Šī ideja tiek atbalsota arī rindā par mežā krītošu koku, kas tiek atkārtots visā stāstā, lai sniegtu auditorijai kontekstu ar prāta telpu, kurā atrodas varoņi, īpaši Yeong-Ha, kurš uzskata, ka viņš var izbēgt no šausmas viņam priekšā, pilnībā ignorējot to. Šī ideja par pastaigu vienam mežā kalpoja par sēklu izrādes stāstam (sākotnēji ar nosaukumu “Mežā, kur neviena nav”), kas galu galā pārtapa pilnvērtīgā spriedzē ar vairākām sižeta līnijām.
Kad Mo Van-il tika iepazīstināts ar scenāriju, viņš bija nedaudz skeptisks par projekta uzņemšanos, taču galu galā bija pārliecināts par seriāla veidošanu, jo īpaši tāpēc, ka viņu piesaistīja stāsta dualitāte. Viņam patika ideja pārvērst cilvēka komforta telpu par kaut ko tādu, kur viņi piedzīvo pilnīgas šausmas, kas notiek ar Sang-jun un Yeong-Ha. Paralēles starp viņu stāstiem un to, kā tie saplūst līdz beigām, arī ieinteresēja režisoru uzņemties projektu.
Gadu gaitā ir notikuši vairāki sērijveida slepkavu šovi, taču tā pieeja žanrā atšķir “The Frog”. Tā vietā, lai pievērstu auditoriju slepkavas vai upura traģēdijas prātā, tas parāda citu stāsta aspektu. Tas koncentrējas uz cilvēkiem, kuri atrodas nepareizā vietā nepareizā laikā. Lai gan viņus var uzskatīt par tiešajiem upuriem, viņu dzīvi uz visiem laikiem maina, vienkārši pieskaroties slepkavam un viņu noziegumiem.
Lai to izskaidrotu, izrāde izmanto analoģiju ar vardi, kuru palaidnīgi bērni nomētā ar akmeņiem un turpina brīnīties, kāpēc tā tiek spīdzināta. Tā vietā, lai koncentrētos uz to, ka vainīgi ir bērni, varde prāto, ko tā ir izdarījusi, lai būtu pelnījusi nomētāšanu ar akmeņiem, tieši tur, kur atrodas Sangjuns un Yeong-Ha. Ar to palīdzību rakstnieks vēlējās pievērst skatītāju uzmanību bieži vien neatzītiem upuriem, kuru dzīvi ir izpostījuši noziegumi, kas ar viņiem nenotika.
Aktierim Kimam Jun-Seokam, kurš atveido Yeong-Ha, runa bija par izmisumu, ko piedzīvo upuri un cik tālu viņi var iet, lai aizsargātu sevi un savus tuviniekus. Viņam patika izpētīt sava rakstura cilvēciskumu, jo īpaši tā trūkumus un to, kā apstākļi izvēršas tā, ka viņš iekrīt dziļāk bedrē, no kuras viņš cenšas izrakt. Viņa sirsnīgais tēlojums padara tēlu reālistiskāku, ļaujot skatītājiem būt viņam līdzjūtīgiem, jo viņi viņā var saskatīt sevi.