Vai bruņinieka pasaka (2001) ir balstīta uz patiesu stāstu?

Režisors Braiens Helgelands, “Bruņinieka pasaka” ir viduslaiku laikmets piedzīvojums komēdijas filma darbība norisinās 14. gadsimta Eiropā. 2001. gada filma seko skvēram Viljamam Tečeram ( Hīts Ledžers ), kura meistars sers Ektors (Niks Bribls) mirst tieši pirms pēdējās piespēles, lai uzvarētu sacensību turnīrā. Pirmais uzdodas par savu nelaiķi meistaru un uzvar konkursā, lai iegūtu naudas balvu. Tomēr tas jaunajam skvairam un viņa pavadoņiem rada ideju piedalīties vairāk turnīros ar viltus identitāti.

Viljama piedzīvojumu laikā kā sers Ulrihs fon Lihtenšteins no Gelderlendas viņš galu galā satiekas ar tādām labi zināmām vēsturiskām personībām kā Džefrijs Čosers (Pols Betānija) un Edvards Melnais princis (Džeimss Purefojs). Filma ir vēstures un komēdijas sajaukums, kuru nedrīkst palaist garām. Kaut arī labi zināmu vārdu klātbūtne no pagātnes kopā ar stāstu viduslaiku iestatījums , daudziem ir licis aizdomāties, vai reāli notikumi iedvesmo filmu. Par laimi, mēs esam šeit, lai izpētītu to pašu un atrastu atbildes.

Vai Bruņinieka stāsts ir patiess stāsts?

Nē, “Bruņinieka pasaka” nav balstīta uz patiesu stāstu. Filmā attēlotos notikumus labākajā gadījumā var uzskatīt par dažādu vēsturisku stāstu apvienojumu, kas apvienots vienā. Vairāki 2001. gada filmā redzamie varoņi ir brīvi balstīti uz reālām viduslaiku figūrām. Neviens nevar atspēkot Edvarda Melnā prinča un Džefrija Čosera esamību vēsturē, lai gan, iespējams, tieši galvenā varoņa iedvesma padara stāstu par pusi tik ticamu.

Viljama Tečera varonis var būt izdomāts, taču viņa aizstājvārds Ulrihs fon Lihtenšteins ir atvasināts no tā paša nosaukuma vācu minnesingera un dzejnieka no 13. gadsimta. Dzejnieka slavas celšanās notika laikā, kad bruņinieku jēdziens bija tikai sākumstadijā. Ulrihs izmantoja šo ideju un ieskicēja dažādus noteikumus bruņiniekiem un brīvajiem muižniekiem, kas viņiem būtu jāievēro, lai viņus uzskatītu par godājamiem un pieklājīgiem. Patiesībā daudzi viņam ir atzinuši bruņinieku bruņniecības un goda idejas izgudrotāju.

Viens no dzejnieka slavenākajiem darbiem ir “Dāmu kalpošana”, viņa pasludinātā autobiogrāfija, kuras autentiskums vienmēr ir bijis strīdīgs. Poētiskā pasaka drīzāk skan kā romantisks stāsts, kurā Ulrihs cenšas iekarot savas mīļotās dāmas sirdi, kuras interese par viņa pieķeršanos labākajā gadījumā ir aizdomīga. Stāsta notikumiem risinot, viņš uzņemas daudzus varonīgus pasākumus un gūst vairākas traumas, lai atstātu iespaidu uz savu sapņu sievieti, kuru noteikti nav viegli iepriecināt.

Tomēr Ulriha karagājiena galamērķis, lai uzvarētu viņa mīlestību, šķiet bezjēdzīgs, ņemot vērā to, ka viņš ir precējies ar citu sievieti. Viņa it kā fenomenāli pārvaldīja viņa īpašumu un bērnus, kamēr viņš draiskojās no vienas vietas uz otru un piedalījās vairākās sacīkstēs. Garie stāsti, ko Ulrihs fon Lihtenšteins stāstījis savā šķietamajā autobiogrāfijā, ir kalpojuši par iedvesmu daudziem “Bruņinieka pasakas” sižeta punktiem.

Vācu dzejnieks apgalvoja, ka ir izcils skrējējs, jo mēneša laikā viņš acīmredzot bija salauzis 307 šķēpus pret savu konkurentu. Viņa šķietamās prasmes tika pārnestas uz Hīta Ledžera Viljamu filmā “Bruņinieka stāsts”. Ekrāna varoņa romantisko piedzīvojumu lielā mērā iedvesmo arī Ulriha apgalvojumi savā grāmatā. Džefrija Šosera dzīve nav tik nedokumentēta kā Ulriha dzīve, taču tas nenozīmē, ka var apgalvot, ka zina visu, kas notika angļu dzejnieka dzīvē.

Faktiski notikumi, kas notiek filmā, it kā notika nedokumentētā Chaucer dzīves laikā. Filma ir smēlusies iedvesmu no viņa slavenā darba “Bruņinieka pasaka”, kas ir pirmais stāsts “Kenterberijas pasakās”. Tomēr mēs varam droši teikt, ka ir maz ticams, ka Čosera un Ulriha ceļi kādreiz krustojušies. Vācu dzejnieks savu spēku izelpoja 1275. gada 26. janvārī, savukārt angļu autors dzimis kaut kad 1340. gados.

Tāpat Edvards no Vudstokas jeb Melnais princis dzimis 1330. gada 15. jūnijā, un tāpēc karalis nekad nebūtu saticis Ulrihu reālajā dzīvē. Tādējādi “Bruņinieka stāsts” ir dažu vislabāk stāstīto 13. un 14. gadsimta stāstu sajaukums. Ulriha kopīgie pārskati, kā arī Šosera darbs kalpo par piedzīvojumu komēdijas galveno iedvesmu. Tomēr pat minimālais filmas notikumu autentiskums ir atkarīgs no tā, cik patiess ir Ulriha darbs.