'Vinland Saga' 2. sezonas divdesmit otrajā sērijā ar nosaukumu 'Emperor of Rebellion' / 'The King of Rebellion' Torfinnu nežēlīgi piekauj viens no Kinga sargiem, kurš cenšas visu iespējamo, lai viņu pamestu. Taču, neskatoties uz savainojumiem, Torfins ne tikai gūst virsroku, bet arī pārliecina Vulfu, ka viņš ir pelnījis iespēju satikt Kanutu. Kad karalis un Torfins sveicina viens otru, Einārs un Vulfs ir šokēti, uzzinot, ka pēdējais pirms dažiem gadiem reiz sagrieza pirmajam seju. Šeit ir viss, kas jums jāzina par ‘Vinland Saga’ 2. sezonas 22. sērijas beigām. SPOILERI PRIEKŠĀ!
Torfins atļauj vienam no karaļa aizsargiem viņu piekaut ar nosacījumu, ka viņam tiks atļauts tikties ar Kanutu, ja viņam izdosies izturēt 100 sitienus. Kamēr Einārs šausmās skatās, Snake beidzot sasniedz tur un saprot, kas notiek. Pēkšņi viens no sitieniem izsit Torfinnu, un Snake nekavējoties dodas viņu pārbaudīt. Viņš saprot, ka Torfins ir nolicis savu ķermeni fermas labā, un tik tikko varēja noticēt, ka tik tālu gājis.
Vulfs visu vēro no attāluma un cenšas saprast, kāds ir Torfinns. Galu galā viņš pieceļas kājās un lūdz sargu turpināt viņu sist. Apsargs ir dabiski dusmīgs, jo jūtas noniecināts, taču, neskatoties uz viņa pūlēm, viņam neizdodas likt Torfinnam padoties. Kad Vulfs vēlāk jautā, kāpēc kāds tik talantīgs kā viņš nav pierādījis sevi, piekaujot sargu, Torfins atklāj, ka nevar iesaistīties vardarbībā, ja ir nācis ar miera vēsti.
Pēc tam, kad Vulfs ir devis Torfinnam atļauju tikties ar karali, viņš dodas uz Kanūtu, lai pastāstītu viņam, kas tikko noticis. Kad viņš noklausās visu stāstu, Kanute beidzot piekrīt satikt Torfinu. Dažas minūtes vēlāk abi pēc daudziem gadiem beidzot saskaras viens ar otru. Kanūts šķiet nožēlojams un uzskata, ka Torfinam viņu jāienīst, jo viņš padarīja viņu par vergu. Tad viņš arī atgādina notikušo ar Askeladu, it kā vēl vairāk paustu nožēlu.
Torfinna sirdī nav aizvainojuma par karali un viņš izsaka pateicību par to, ka ir dzīvs pat pēc tam, kad ir novilcis asmeni pret Dānijas karalisko karali. Tieši tad Vulfs saprot, ka viņš tikko iepazīstināja Kanutu ar Torfinu Karlsefni, cilvēku, kurš tika uzskatīts par Torkela līdzvērtīgu cīņām. Torfins atvainojas par rētu uz karaļa sejas. Pat Einārs ir satriekts par to, ka viņa mierīgais un mieru mīlošais draugs reiz bija pacēlis ieroci pret karalisko karali.
Pēc tam, kad viņi ir sasveicinājušies, Torfins pieklājīgi lūdz Kanūtu atstāt fermu. Karalis ir gandrīz nelokāms un atsakās izpildīt. Kanute turpina norādīt, ka visu konfliktu uzsāka Ketils un viņa vīrieši. Torfins savu rīcību neaizstāv, bet apgalvo, ka Kanūts fermā jau ir nogalinājis simtiem cilvēku un nodarījis neatgriezenisku kaitējumu, kura novēršana prasīs vairākus gadus. Arī Einārs ir diezgan nikns un saka Kanutei, ka neļaus viņam atņemt arī fermu, jo viņš jau ir pārāk daudz zaudējis honorāram.
Pēc tam Torfins jautā, vai Kanūts joprojām tic savam sapnim izveidot debesis uz zemes, lai cilvēki varētu dzīvot mierīgi. Karalis neatbild tieši, bet pēc tam norāda, ka viņš ir vikingu vadoņu priekšnieks. Viņš paziņo, ka viņam piemīt spējas, kas pārsniedz cilvēka saprašanas spējas, un pēc tam dod rīkojumu jūras viļņiem apstāties. Protams, viņa tukšie vārdi neietekmē viļņus, un Kanūts norāda, ka tos kontrolē pats Dievs, it kā lai parādītu savu bezspēcību lietu lielajā shēmā.
Canute apgalvo, ka viņš un viņa vīri ir mežoņi, kas izraisa haosu un iznīcību. Tāpēc viņam šķiet, ka viņi nekādā ziņā nav pelnījuši debesis. Karalis pasludina sevi par vikingu glābēju un dēvē tos par Dieva pamestajiem cilvēkiem. Torfins saprot, ka Kanūts ir lielisks cilvēks, un viņam nekad nav ienācis prātā apvienot vikingus. Tikmēr Einārs tik tikko spēj savaldīties un vēlas nogalināt karali. Kanute jautā Torfinnam, ko viņš darīs tagad, kad viņš noraida viņa miera priekšlikumu un ir nelokāms par fermas pārņemšanu.