Vai King Kongs ir balstīts uz patiesu stāstu?
Režisori Merians K. Kūpers un Ernests B. Šodsaks, “King Kong” ir sensacionāls briesmoņu šausmu filma izdots 1933. gadā Holivudas pirmskoda laikmeta ietvaros. Tas seko nelaimē nonākušajai meitenei un zvēru tropam, kas izrotāts ar mehanizētiem monstriem un džungļu saviļņojumu necivilizētajā Galvaskausu salā Indijas okeānā. Titulēto milzu gorillai līdzīgo zvēru pielūdz tā kanibālisti noskaņotie vietējie iedzīvotāji. Kad ambiciozs filmu veidotājs Karls Denems un viņa komanda nonāk salā, viņiem izdodas notvert zvēru, pateicoties Kongas aizraušanās ar viņu aktrisi Annu Darovu.
Uzmanības un peļņas vilināts, filmas veidotājs atved King Kongu uz Ņujorku, kur viņš tiek pieķēdēts uz izstādi, par kuru tiek iegādātas biļetes. Visa juceklis pazūd, kad Kongs sarauj savas saites un dodas Ņujorkas ielās, līdzi ņemot Annu Darovu. Fantāzijas filmas panākumi pārvērta to par franšīzi ar aptuveni 12 filmām, kurās piedalījās King Kong. Ja vēlaties uzzināt par 'King Kong' stāstījuma izcelsmi, mēs jums palīdzēsim.
Vai King Kong ir īsts stāsts?
Nē, “King Kong” nav balstīts uz patiesu stāstu. Tas ir Džeimsa Ešmora Krīlmena un Rūtas Rouzas scenārija vadīts daiļliteratūras darbs, kas izriet no režisora Meriana K. Kūpera aktīvās iztēles. Pēc profesijas pašpasludināts par “piedzīvojumu meklētāju”, viņš dzīvoja ne mazāk kā Holivudas grāvējfilmā. Viņš bija bijušais iznīcinātāja pilots un kara varonis, kurš deviņus mēnešus tika turēts kā karagūsteknis. Pēc tam Kūpers devās ceļojumā, sadarbībā ar savu draugu Ernestu Šodsaku veidojot filmas ar cilvēkiem un dzīvniekiem.
Galu galā duets izstrādāja šīs filmas ar sižetu, lai palielinātu viņu izklaides vērtību. King Kongas sižets veidojās, kad Kūperu iedvesmoja viena no viņa vienaudžiem Viljama Bērdena ekspedīcija, sacīja Amerikas Dabas vēstures muzeja bibliotēkas pakalpojumu direktors Toms Beione. Var vilkt diezgan daudzas paralēles starp Bērdena stāstu un filmas stāstu, padarot Beiones paziņojumu diezgan ticamu.
Kā liecina Baiones saruna ar apgriezti, Bērdens nolēma notvert Komodo pūķa paraugu mūsdienu Indonēzijas tuksnesī. Šajā eksotiskajā piedzīvojumā viņu pavadīja viņa sieva, operatore un herpetoloģijas profesore; viņam arī piedāvāja vietējā radža medību ballīti 15 cilvēku sastāvā. Baumo, ka Komodo pūķis ir aptuveni 30 pēdas garš, un tas noteikti bija zvērs, ar kuru jācīnās. Viņi dzirdēja daudzus stāstus par šo radījumu milzīgo dabu, viegli pabeidzot bifeļu maltīti un bez pūlēm iznīcinot apkārtējo veģetāciju.
Izliekot slazdus, Bērdenas kundzei gadījās aci pret aci sastapties ar vienu Komodo pūķi, kad viņa viena pati aizklīda, kā liecina Beiones stāstījums. Baiļu paralizēta, viņa stāvēja satriekta, kad viens no medniekiem ieradās tieši laikā, lai to notriektu. Tiek uzskatīts, ka šī anekdote ir kļuvusi par priekšteci ainai, kurā Anna Darova bezpalīdzīgi klīda King Kongas tvērienā, ejot garām bezpalīdzīgajai sievietei un zvēra tropam.
Kad Burdens atgriezās ASV ar diviem Komodo pūķiem, lai tos prezentētu zooloģiskajā dārzā, ļaužu pūļus saplūda tūkstošiem, bet viņus aizpūta tajā pašā izrādē prezentētās gorillas, kas nozaga Burdensa pērkonu. Amerikāņiem tajā laikā gorillas bija ne mazāk kā mītiskas radības, kas sastopamas tropu reģionos.
Tāpēc, kad Kūpers un Šodsaks savā dabas fotografēšanas ekspedīcijā saskārās ar gorillām, viņiem nebija šaubu par to, par ko būs viņu nākamā filma. “King Kong” var uzskatīt arī par brīdinošu stāstu par to, kas notiek, ja iejaucas dabā, lai gūtu peļņu. Filmā attēlotā iznīcība un šausmas var liecināt tikai par vienu, ar dabas likumiem nevar sajaukt.