Tā kā Netflix filma “Cold Case: Who Killed JonBenet Ramsey” atbilst tās nosaukumam visos iespējamos veidos, mēs iegūstam dokumentālu sēriju, ko var raksturot tikai kā pilnīgi mulsinošu. Tas ir tāpēc, ka tajā atkārtoti apskatīta 1996. gada neatrisinātā 6 gadus vecā Džona Beneta Remzija slepkavība viņas pašas mājās, tikai tāpēc, ka tā izraisīja vairākas teorijas, kā arī strīdus tādā veidā, kādu neviens nekad nebija gaidījis. Starp tiem patiesībā ir viens, kas cēlies no toreizējā Boulderas policijas detektīva Viljana Stīvena “Stīva” Tomasa, kurš publiski norādīja uz jaunās meitenes māti Petiju.
Kad Stīvs bija tikai jauns zēns, kurš uzauga Kolorādo ielās, viņš pirmo reizi radīja lielu interesi par kalpošanu savai tautai, pateicoties savai ģimenei, bet, gadiem ejot, tā turpināja paplašināties. Galu galā, kad vairums onkuļu dienēja jūras kara flotē, viņš jau jaunībā nolēma, ka arī viņš vēlas šo ceļu, lai lietas drīz mainītos. Lai gan viņa aizraušanās palīdzēt cilvēkiem nekad nebeidzās, viņa ambīcijas mainījās, kad vidusskolā viņš sastapās ar policistu, kura pieredze viņu iedvesmoja.
Tāpēc neilgi pēc izglītības iegūšanas viņš nolēma iestāties Policijas akadēmijā un drīz vien nokļuva Bolderas policijas pārvaldē kā patruļas darbinieks. Toreiz viņš pierādīja savu spēku, katru dienu labi darot savu darbu, kas pamazām izpelnījās arī paaugstinājumu uz narkotiku nodaļu – patiesībā viņš bija narkotiku speciālists, kad tika norīkots uz JonBenet lietu. Kopš tā laika daudzi ir apgalvojuši, ka viņa pieredzes trūkums varētu būt ietekmējis izmeklēšanas gaitu, ņemot vērā, ka lieta joprojām nav atrisināta, taču policijas departaments viņu vienmēr atbalstīja.
Saskaņā ar paša Stīva ierakstiem policija ir nopludinājusi vairākas detaļas, kā arī melus par Remziju ģimeni, lai liktu viņiem runāt pēc tam, kad viņi vērsās pie advokāta, uzzinot, ka tiek uzskatīti par aizdomās turamajiem meitas slepkavībās. Tomēr viņš uzskata, ka viņiem bija tiesības to darīt, jo viņi gribēja, lai patiesība nāktu klajā un lai jaunā meitene gūtu mieru. Bet diemžēl tas viņiem atspēlējās tikai 2001. gadā, kad ģimene pret viņiem iesniedza civilprasību, pamatojoties uz neslavas celšanu, un Petsija Remzija bija viena no galvenajām apsūdzētajām. Tas ir tāpēc, ka Stīvs viņu publiski nosauca par slepkavu.
Neskatoties uz to, ka Stīvs 1999. gadā atkāpās no amata Policijas departamentā, uzzinot par prokurora lēmumu neiesniegt nekādas apsūdzības Remzija ģimenei, viņš turpināja atklāt savu pieredzi. Patiesībā savā 2001. gada grāmatā “DžonBenets: Remzija slepkavības izmeklēšana” viņš apgalvoja, ka patiesībā Petija dusmu lēkmē nejauši nogalināja viņas meitu. Saskaņā ar viņa pārskatiem, viņš domā, ka divu bērnu māte zaudēja spēku ap pulksten 1 vai 2 naktī pēc garas Ziemassvētku dienas, kad DžonBenets savā gultā piedzīvoja tualetes apmeklējumu — tāpat kā viņa miegā urinēja uz gultas.
Saskaņā ar Stīva pārliecību, Petsija vannasistabā nodarīja pāri DžonBenetam, kā rezultātā jaunā meitene atsita galvu aukstajā vannā un diemžēl nomira, un Džons bija liecinieks. Tomēr meitenes autopsija nedaudz noliedz viņa teoriju, jo tajā tiek apgalvots, ka viņa joprojām bija dzīva, kad viņai pie kakla tika piesieta aukla ar salauztu koka otu, kā rezultātā viņas nāves cēlonis bija nosmakšana. Viņš arī nekad nevarēja izskaidrot seksuālas vardarbības konstatējumu. Tāpēc pret viņu vērstā prāva galu galā tika atrisināta ārpustiesas kārtībā, kas nozīmē, ka mēs nezinām precīzas tās detaļas vai to, kas notika viņu sarunās.
Lai gan kopš lēmuma pamest policijas departamentu Stīvs ir devis priekšroku klusai dzīvei tālu prom no uzmanības loka, ir ziņots, ka kopš tā laika viņš ir sācis strādāt ar galdniecību. Faktiski ieraksti liecina, ka viņam pašlaik pieder savs galdniecības uzņēmums Kolorādo, kur viņu ik uz soļa atbalsta viņa mīlošā ģimene. Kā liecina ziņojumi, viņš joprojām tic savai teorijai, taču lielākoties ir izvēlējies to paturēt pie sevis, tāpēc viņam pat neizdevās atbildēt uz ziņojumiem par interviju šajā oriģinālajā iestudējumā.