Serafima ūdenskritums: cik liela daļa no 2006. gada filmas ir patiesas?
Deivida fon Ankena vienīgā pilnmetrāžas spēlfilma “Serafima ūdenskritums” ir revizionistiska Rietumu filma, kuras darbība risinās pēc Amerikas pilsoņu kara 1868. gada beigās. Tā seko stāstam par Gideonu, Savienības virsnieku viņa ziedu laikos, kurš atklāj sevi par mērķi medības, ko vadīja pulkvedis Morsmans Kārvers, viņa pilsoņu kara ienaidnieks. Kārvers uzskata Gideonu atbildīgu par traumatisku kara noziegumu. Un viņš atsakās atslābināties un atteikties no vajāšanas, kamēr nav nopelnījis savu atriebību. Tomēr Gideons, neskatoties uz ievainojumu, cenšas būt soli priekšā saviem nežēlīgajiem vajātājiem. Galu galā viņa veiksme izsīkst, liekot viņam un viņa mūža ienaidniekam beidzot satikties nenovēršamā cīņā.
2006. gada filma koncentrējas uz vajāšanu, izmantojot tās atriebības un atriebības tēmas un pamatā esošo pretkara noskaņojumu. Tajā ir talantīgi aktieri Liams Nīsons un Pīrss Brosnans, kuri iepazīstina ar attiecīgi Kārvera un Gideona titullomām. Tik delikātu tēmu apstrīdēšana Amerikas vēstures nestabilajā laikā ir likusi faniem domāt, vai stāsts par Serafima ūdenskritumu smeļas iedvesmu no reālas dzīves incidenta vai arī tas ir labi dokumentēts daiļliteratūras darbs.
Serafima ūdenskritums ir reālistisks izdomāts stāstījums par atriebības tēmu
Nē, “Serafima ūdenskritums” nav balstīts uz īstu stāstu, taču Deivida fon Ankena un Ebijas Everetas Džeikas rakstība piešķir tai reālistisku pieskaņu. Sekojot slimajam un nogurušajam, tomēr apņēmības pilnajam izdzīvot pret visām grūtībām, Gideons tiek nemanāmi vajāts, filma izceļ Kārvera izsalkumu pēc atriebības taisnīguma. Kad Gideons izdodas pārvarēt visus šķēršļus, būdams pilnībā satriekts un sasists, Kārvers ir redzams, ka viņš seko katram viņa solim, apņēmīgi virzoties uz savu gala mērķi. Kamēr Kārvers izrādās sliktais puisis filmas iepriekšējā daļā, sižeta virzība galu galā atklāj patieso viņa nemitīgās tiekšanās iemeslu.
Tomēr, kamēr viņš cenšas atriebties, Gideons vēlas palikt viens, lai noslīcinātu vainas apziņā, tāpēc ir grūti neizjust viņam līdzi. Pārdomas rosinošais stāstījums attiecas uz izpirkšanu, atriebību, vainas apziņu un cilvēku vardarbību uz vizuāli satriecošas kinematogrāfijas fona Amerikas Rietumos. Izspēlējoties intensīvām darbības sekvencēm, skatītāji tiek savaldzināti visā nervus kutinošajā pakaļdzināšanā. Izpētot Amerikas pilsoņu kara sekas, stāsts izseko notikušā konflikta ilgstošajām sekām. Stāstījums ar varoņiem, tas arī parāda, kā karš ir ietekmējis varoņu dzīves garīgo labklājību.
Izceļot graudainos Vecos Rietumus, “Serafima ūdenskritums” arī neatkāpjas no nemierīgā laikmeta grūtību un vardarbības parādīšanas. Unikālais stāsts sniedz svaigu, jaunu skatījumu uz tradicionālo Rietumu žanru, vienlaikus izceļot nepielūdzamo cilvēka garu, lai cīnītos par pareizo. Viens no galvenajiem uzdevumiem, ko režisors Deivids fon Ankens spēj paveikt, ir izjaukt robežu starp galveno varoni un antagonistu, demonstrējot abu varoņu sarežģītību vienādos mēros. Empātijai ir ļoti svarīga loma saskarsmē ar abiem varoņiem, pat ja viens cenšas piedot, bet otrs cenšas aizmirst. Aptuveni viņu kaķa un peles spēles beigām filma uzņem svinīgus apgriezienus. Gan Gideons, gan Kārvers atsevišķi sastopas ar simboliskām vientuļām figūrām, kuras, šķiet, gaidīja savu ierašanos. Un abi sniedz negaidītus, bet neskaidri sātaniskus darījumus. Filmas kulminācijas fināls, kas ir ārkārtīgi emocionāli uzlādēts un intensīvs, uzsver humāno nepieciešamību dziedēt vecās brūces, atbrīvojoties.
Režisors Deivids fon Ankens bija pētījis scenāriju sešus mēnešus, pirms sēdās, lai beidzot to aizpildītu. Sarunā ar Chud.com , runājot par ievērojamajām Rietumu ietekmēm, ko viņš ņēma vērā, Deivids bija teicis: “Kad Serhio Leone strādāja ar Klintu. “Reiz Rietumos”. Dažas no Klinta agrīnajām filmām, piemēram, “High Plains Drifter” un “Outlaw Josey Wales”. Šīs ir filmas, ko bērnībā skatījos, braucot Ņujorkas štatā. Pat 'Džeremija Džonsons' ar Redfordu. Viņiem ir klusums un morālais centrs ar šiem spēcīgajiem, bet sarežģītajiem tēliem, kuriem lietas jāsakārto pašiem. Viņš arī piebilda, ka viņa nolūks ir izveidot 'vienkāršu, alegorisku, pretkara stāsta tēmu stāstu, ar kuru mēs nekad nedabūsim skatītājiem pāri galvai, bet tas ir tur, un tas ir apzināti.'
Lai gan režisors spēj īstenot precīzu redzējumu, kāds viņam bija par Rietumu filmu, ansambļa, īpaši leģendu Pīrsa Brosnana un Liama Nīsona sniegums ir uzteicams. Nobeigums, kas atstāj stāstu atvērtu interpretācijai, dziļi ietekmē skatītāju, kurš nevar nenovērtēt, kuru saukt par nelieti un kuru uzskatīt par varoni. Neskatoties uz nelielu vardarbību un neregulāru valodu, filma diezgan labi pieskaras zemnieciskajam noskaņojumam. Tomēr, lai gan viņam ir reālistiskie elementi, patiesība ir tāda, ka “Serafima ūdenskritums” ir vienkārši ļoti labi izveidots reālistisks izdomāts stāstījums, kam patiesībā nav pamata.