Salds zobs: kas atrodas alā? Kas ir Zemes asinis?

Netflix filmā daba atklāj cilvēkus Saldummīlis Kad nāvējošs vīruss pārņem Zemi, nogalinot cilvēkus tik ātri, ka gandrīz visi no tiem tiek iznīcināti dažu gadu laikā. Šo slimību, kas pazīstama vienkārši kā Slimie, nevar izārstēt, un izmisums to atrast ar laiku pieaug, pārvēršot kārtīgus cilvēkus par briesmoņiem, kuri ir gatavi sabojāt rokas ar asinīm, nerūpējoties par nevainīgajām dzīvībām, ko viņi atgūst. Izārstēšanas meklējumi ir saistīti ar Slimnieku izcelsmi, un 3. sezonā visi saplūst Aļaskā, kur ala slēpj visas vajadzīgās atbildes. SPOILERI PRIEKŠĀ

Alā ir hibrīdu un slimo izcelsme

Mēģinot atrast līdzekli slimajiem, doktors Adi Sings saprot, ka atbilde uz šo problēmu tiks atrasta tur, kur tā sākās. Sākumā viņš domā, ka Slimais tika izveidots plkst Fort Smith Labs , un tāpēc viņš meklē kaut ko tādu, kas viņam palīdzētu saprast, kā mainīt šo lāstu uz cilvēci. Bet tad, starp purpursarkanajiem ziediem, viņam ir vīzija par alu. Citā vietā Gusam ir arī vīzija par alu, kurā viņš redz savu māti Birdiju, kas sauc viņu pēc palīdzības.

Ar katru viņu soli kļūst skaidrs, ka viņiem jāvirzās uz alas pusi, kas, šķiet, viņus sauc. Un viņu instinkti izrādās pareizi, jo īpaši pēc tam, kad viņi atklāj, ka šī ir tā pati ala, Kapteinis Džeimss Tekers iegāja iekšā, meklēdams līdzekli savai bēdai. Ko viņš atrada alā? Izrādās, ka tur ir sens koks, kuram Tekers uzlauzis. Brūce lika kokam asiņot; tās sulas bija sarkanas kā asinis, tāpēc Tekers tās sauc par Zemes asinīm. Ko tas īsti nozīmē?

Haotiskajā pēdējā epizodē koka izcelsme nav skarta, taču ir skaidrs, ka tas ir kaut kas sens, kas jāciena, jāgodina un par ko jārūpējas. Taču cilvēka daba neko nezina, ja ne to, kā izmantot jebko, kas sevī sevī slēpj kaut vai mazu potenciālu. Kad Tekers atrada koku, viņš domāja, ka tas viņu izārstēs. Nedomājot par savas rīcības sekām, viņš nolēma likt kokam asiņot sava personīgā labuma gūšanai. Viņam bija vienalga, ko viņš iznīcina savas alkatības dēļ un kādas šausmas šī pārdrošība viņam atklās.

Caur koku mēs iegūstam konkrētas atbildes uz visiem jautājumiem par Slimajiem un hibrīdiem un visu pārējo, kas mūs mulsināja trīs “Saldā zoba” sezonas. Tomēr tas nav vienīgais šīs sižeta ierīces mērķis. Kopš tās sākuma šī Netflix sērija ir uzsvērusi, cik svarīgi ir dzīvot harmonijā ar dabu, kā arī cilvēku alkatības un dabas resursu pārmērīgas izmantošanas kaitīgo ietekmi. Tā kā gandrīz deviņdesmit deviņi procenti cilvēku populācijas ir iznīcināti no Zemes virsmas, daba ne tikai dziedē, bet arī uzplaukst, bet cilvēki turpina mirt līdz izmiršanai. Koks papildina šo stāstījumu un darbojas kā efektīva metafora, izceļot stāsta vēstījumu.

Koks attēlo Zemi, dabu un bioloģisko daudzveidību, ko cilvēki vēlas iznīcināt, kalpojot savai bezgalīgajai alkatībai. Mēs laužam kokus, piesārņojam upes, iznīcinām sugas pēc sugas, svētlaimīgi ignorējam sekas, kas mūs piemeklēs, kad Daba beidzot uzņems savu gaitu un padarīs mūs pilnīgi bezspēcīgus. Tādi cilvēki kā Tekers, Singhs un Džans pārstāv cilvēces aspektu, kas zina tikai to, kā izmantot dabu un tās resursus. Viņi liek Zemei asiņot savas darbības dēļ un vēlas nolaizīt katru pēdējo asins lāsi, lai kalpotu savam mērķim.

Filmā “Sweet Tooth” sekas ir ātras. Tiklīdz koks noasiņo, tā apkārtnē esošos cilvēkus pārņem Slimie. Kad Fortsmita zinātnieki cenšas radīt zāles pret visu, viņi galu galā atbrīvo slimību bez ārstēšanas, izraisot savu galu. Reālajā dzīvē sekas neparādās uzreiz, taču tas nemazina to milzīgo mērogu, ar kādu tas galu galā mūs piemeklēs. Izrādē Gusam ir jānodedzina koks, lai ļautu dabai iet savu gaitu un izlemt, ko tā vēlas darīt ar pasauli, liekot mums aizdomāties, vai tas ir nepieciešams, lai glābtu arī mūsu pasauli.

Vai mums arī būs jāskatās, kā tas viss deg, lai ļautu Dabai iet savu gaitu un iznīcināt cilvēci, lai tā pati dziedinātu un ļautu uzplaukt citām sugām? Vai arī mēs laikus mācīsimies un mierīgi līdzāspastāvēsim, pirms beigas kļūs nenovēršamas un neizbēgamas? Kādā izrādes brīdī bijušais vides aktīvists saka, ka viņi daudzus gadus ir smagi strādājuši, lai glābtu vidi, taču viss, kas bija nepieciešams, bija izņemt cilvēkus no attēla. Izmantojot koka metaforu, izrāde mums jautā, vai mēs gaidām, kad notiks tas pats.