Pārskats: “Rūpniecība” ir pazīstams stāsts, taču tajā ir vairāk nulles

Jaunā HBO seriāla darbība risinās augsto finanšu jomā, taču šķiet, ka tas ir līdzīgi daudzām citām pārraidēm par jauniem pieaugušajiem, kuri cenšas to sasniegt.

Paskaties pa kreisi. Paskaties pa labi. Viens no mums skatās izrādi, kuru tik ļoti neinteresē oriģinalitāte, ka kāds personāžs izrunā runu, ko esat dzirdējis tik daudz reižu: Viens no jums nepabeigs šo prestižo, nogurdinošo programmu.

Bieži vien šī spēle tiek pārraidīta ārstu vai juristu šovos, bet rūpniecībā, kuras pirmizrāde notiek pirmdien HBO, tas notiek elitārā investīciju bankā Londonā. Un tā notiek lielākā daļa no četrām pārskatīšanai pieejamajām sērijām: pazīstami stāsti un ritmi, kas tikko notiek finanšu pasaulē, nevis citur, kas nozīmē mazāk emocionālu likmju, bet vairāk ainu, kurās cilvēki agresīvi košļā gumiju.

Ja tā būtu Greja anatomija — tā vēlas, mūsu Meredita būtu Hārpera (Myha’la Herrold), gudra un mērķtiecīga neveiksminiece, kurai ir daži noslēpumi. Viņa ir daļa no absolventu pulka, kas meklē darbu bankā, lai gan nav skaidrs, kādi darbi patiesībā ir, un atšķirības starp dažādajām lomām ir viena no izrādes pastāvīgajām dīvainībām. Varbūt tā ir nozare, kas komentē kapitālismu, kas izspiež no mums individualitāti. Var būt.

Hārpera savā darba intervijā saka, ka viņa uzskata, ka banku darbība ir vistuvākā meritokrātijai, kas varētu būt viltīgs triks, un viņa iepriecina sevi, barojot vadītājus ar viņu pašu iecienītāko (ja tas ir smieklīgi) mītu. Bet tas spēlē kā kaut kas, kam viņa patiešām tic. Vēlāk, vienā no daudzajām narkotiku lietošanas ainām, viņa saka, ka es patiesībā uzrakstīju rakstu par kapitālisma morālo lietu.

Tas noteikti bija īss, joko viņas kolēģe.

Nē, tie bija 8000 vārdu, viņa saka, šņācot vēl vienu rindiņu. Bet ar to viss beidzas. Ne viņa, ne izrāde nekavējas pie morāles, ētikas vai mērķa jautājumiem.

2021. gada labākais TV

Televīzija šogad piedāvāja atjautību, humoru, spītu un cerību. Šeit ir daži no svarīgākajiem notikumiem, ko atlasījuši The Times TV kritiķi:

• • 'Iekšā': Uzrakstīts un uzņemts vienā telpā, Bo Bērnhema īpašā komēdija, kas tiek straumēta pakalpojumā Netflix, pievērš uzmanību interneta dzīvei pandēmijas vidū.
  • 'Dikinsons': The Apple TV+ seriāls ir literāras supervarones izcelsmes stāsts kas ir nopietns par savu tēmu, taču nenopietns par sevi.
  • 'Pēctecība': Stulbajā HBO drāmā par mediju miljardieru ģimeni būt bagātam vairs nav tā, kā agrāk.
  • 'Pazemes dzelzceļš': Barija Dženkinsa Kolsona Vaitheda romāna pārveidojošā adaptācija ir pasakains, taču ļoti reāls .

Tā vietā Rūpniecība atkāpjas no sarežģītas pieaugušo drāmas līdz pietiekami funkcionālai YA izrādei. Ikvienam noteikti ir ko darīt, lai augtu! Ak, istabas biedru drāma! Ak, manai simpātijai patīk mans draugs! Ak, es vēmu! Vai puisis, kuram jau pirmajās piecās izrādes sekundēs ir skaidri noteikta nāve, mirs?

Nabaga mazā bagātā meitene, gejs, tas, kurš pārāk daudz ballējas — pašaktualizācija vienmēr ir tikai dažu labu tikšanos attālumā, tāda, kuru tu man atgādini par mani mentora runu, to varam darīt kopā, apskāvienu no draugs.

Šķiet, ka izrādei šķiet, ka tās nerātnībai un sliktajai uzvedībai ir priekšrocības, piemēram, Skins, bet patiesībā Rūpniecība vairāk atgādina drosmīgo veidu ar vīriešu kailumu. Un tāpat kā daudzas citas izrādes par jauniem pieaugušajiem, kuri meklē apstiprinājumu, gudrais autoritātes tēls un visa apstiprinājuma avots ir labākais raksturs. Šeit tas ir Kens Leungs (Pazudušais) kā Hārperes priekšnieks, kurš dažkārt sniedz labus padomus un šķiet mazāk sliecas uz rupjo vardarbību, ar ko pieķeras visi pārējie uzņēmumā.

Liela daļa nozares darbību, piemēram, tā ir, notiek vannas istabās, kur cilvēki saka un dara lietas, kuras viņiem nevajadzētu, jo neaizsargātība rada tuvību. Izrāde gūtu labumu no lielākas tuvības kopumā — nevis starp varoņiem, bet gan starp varoņiem un skatītājiem. Ceturtajā sērijā Hārpera pieļauj kļūdu darbā un šņukst pa telefonu mātei, kura tik tikko reaģē. Izņemot parasto žēlumu, kas attiecas uz ikvienu, kurš raud tualetē, tomēr šajā ainā nav nekādas emocionālas spējas, jo nav skaidrs, cik nopietna ir patiesā problēma vai kāpēc Hārperei tā rūp. Vai kāpēc kādam vajadzētu.

Nozari radīja pirmie šovu vadītāji Mikijs Dauns un Konrāds Kejs, bet pilotu vadīja un izpilddirektore bija Lena Danhema (Girls). Visi gabali darbojas labi — tās pelēkā un trokšņainā pasaule ir pilnībā realizēta, un katram varonim ir skaidri definējams raksturs.

Bet izrāde, šķiet, nav par kaut ko. Ikviens atbalsta uzvaru un iebilst pret zaudēšanu, taču nevienai viņu uzvedībai nav jēgpilnas motivācijas vai specifikas. Kas kādam varētu patikt banku darbā, ko nevar iegūt nevienā citā ienesīgajā profesijā? Daudzi strādīgi 22 gadus veci tiecas pēc varas, autonomijas, baudas, stabilitātes, drošības vai atriebības — visu, ko var attēlot nauda. Ko tad nozīmē tiekties pēc naudas kā naudas?

Iespējams, šīs atbildes vai pat tikai šie jautājumi tiks sniegti sezonas otrajā pusē.