Patriks Melrouzs: Vai Eleonora zināja, ka Deivids izmantoja Patriku?

Showtime filmā “Patriks Melrouzs” šī paša nosaukuma varoņa hedonistiskais dzīvesveids kļūst par stāsta centru, un lēnām saruna virzās uz viņa pagātni un to, kā tā ir ietekmējusi viņa tagadni. Ar Benediktu Kamberbaču galvenajā lomā izrāde izseko Patrika ceļojumam cauri gadiem, īpaši viņa pieaugušā vecumā, un izaicinājumiem, ar kuriem viņš saskaras, ko saasina viņa atkarība un nespēja atklāties cilvēkiem par savu bērnības traumu. Jo vairāk mēs uzzinām par Patrika nodzīvoto dzīvi, jo sirdi plosošāk tas kļūst, bet Patriku un arī skatītājus patiešām sadusmo atklājums, ka to visu varēja apturēt. SPOILERI PRIEKŠĀ

Eleonora bija gan upuris, gan līdzstrādniece

Nav viegli runāt par savu traumu, it īpaši, ja tā nāk no ģimenes. Patrikam bija vajadzīgi gadi, lai par to runātu saviem tuvākajiem draugiem un vēl vairāk, lai pieteiktos savai mātei. Visu laiku, kad Patriku izturējās pret tēvu, viņš klusēja, jo bija nobijies. Viņa tēvs bija tirānisks tēls, kurš visos apkārtējos iedvesa bailes un iebiedēšanu. Cilvēkiem bija tendence zaudēt savu varu ap viņu, un, neskatoties uz to, ka viņi zina, cik viņš var būt nepareizi vai slikts, viņi reti, ja vispār, runāja pret viņu. Tie, kuriem viņš nepatika, deva priekšroku viņam vairs nesatikt, un Patrikam tas nozīmēja, ka nebija neviena pietiekami spēcīga, lai cīnītos par viņu. Bet savā sirdī Patriks ticēja, ka viņa māte to darīs.

Kaut kādā līmenī Patriks saprata, ka viņa tēva uzvedība nedrīkst būt tik necaurredzama, lai neviens cits viņu neredzētu tādu, kāds viņš patiesībā ir. Viņš šaubījās, ka tādiem cilvēkiem kā Niks noteikti ir nojauta par Deivida noziegumu, un zināmā mērā Patriks uzskatīja, ka to zina arī viņa māte. Bet ar to viņš nevarēja viegli samierināties, jo viņš mīlēja savu māti un ticēja, ka viņa viņu izglābs, ja zinās. Viņš pārliecināja sevi, ka vienīgais iemesls, kāpēc viņa atstāja viņu divatā ar Deividu, vienīgais iemesls, kāpēc viņa neļāva viņam atbrīvoties no visām sāpēm un vardarbības, bija tikai tāpēc, ka viņa nezināja neko labāku. Tieši tāpēc, ka Patrikam bija šāda ticība savai mātei, nodevība jutās vēl sliktāka, kad viņš atklāja, ka viņa māte visu laiku zināja par vardarbību.

Paiet gadi, līdz Patriks atrod drosmi runāt par tēvu ar māti. Pa šo laiku viņš ir izgājis cauri tumšai atkarības spirālei, veiksmīgi no tās ticis ārā, ceļā piedzimis dēls ar citu, un viņš izbauda veiksmīgu karjeru jurisprudencē. Pēc viņa sievas Mērijas pavēles viņš beidzot nolemj par to runāt ar māti un sagaida zināmu līdzjūtību, kaut kādu vainas apziņu no viņas puses par to, ka viņa nekad neredzēja to, kas notiek viņas priekšā, un nepasargāja viņu. Tā vietā viņa saka tikai: 'Es arī.'

Šoka trūkums no viņas puses un rezignācijas līmenis šajos divos vārdos Patriku neticami satricina. Tas, ka Deivids arī pret viņu izturējās, nav nekāds šoks, taču atklājot, ka pat tad, kad viņa zināja, kas patiesībā ir Dāvids, viņa neko nedarīja, lai pasargātu savu vienīgo dēlu no tā visa. Ne tikai tas, bet arī viņa faktiski pameta Patriku, kad viņam viņa bija visvairāk vajadzīga. Turklāt, ja viņa zinātu par Dāvida pedofiliju, kā viņa varētu uzaicināt visus tos draugus un ģimenes ar bērniem pavadīt laiku kopā ar viņiem? Kā viņa varēja apzināti viņus nostādīt neaizsargātā stāvoklī, kur arī viņi būtu pakļauti Dāvida vardarbībai?

Patriku sanikno, domājot, kā viņa māte visus šos gadus sēdēja un skatījās, kā viņu vardarbīgi izmantoja, kā viņa labprātīgi pievēra acis uz viņa sāpēm. Varētu teikt, ka tajā brīdī arī Eleonora tika upuris, un viss nav tik vienkārši, kad esi pilnīgā varmākas kontrolē. Pat tad, kad viņai bija nauda, ​​viņai nebija spēka viņu attiecībās. Viņa jau tik ļoti cīnījās ar cilpu ap kaklu, ka nolēma pievērt acis uz cilpu, kas savilkās ap dēlu. Viņa izvēlējās savu brīvību, pirms varēja kaut ko darīt Patrika labā, taču pat tad, kad viņa bija brīva, viņa nevarēja piespiest sevi atzīt, kas notika ar Patriku.

Tā vietā viņa izvēlējās to visu apglabāt un pilnībā veltīja sevi filantropijai, uzskatot, ka viņa var darīt citu labā to, ko nevarēja sava dēla labā. Par visām savām dusmām Patrikam jāsamierinās, ka arī viņa māte pārdzīvoja sarežģītu laiku. Tas ir saniknojoši, ka viņa neko nedarīja Patrika labā, bet galu galā tas ir arī kaut kā saprotams, ja ne pieņemams.