Nākamais zēns: vai Dženiferas Lopesas filmas pamatā ir patiess stāsts?

Režisora ​​Roba Koena filma 'The Boy Next Door' seko dēkai, kas notiek šausmīgi nepareizi. Galvenā varone ir vidusskolas skolotāja vārdā Klēra, kura šobrīd šķiras no vīra, kurš viņu krāpa. Satiekot 19 gadus veco Nou, viņa tiek savaldzināta un uz vienu nakti zaudē sprieduma sajūtu. Nākamajā dienā, apzinoties situācijas milzīgumu, viņa nolemj to atsaukt ar Nou, taču viņš nav gatavs to pieņemt. Un tas ir tad, kad lietas sāk izkļūt no rokām. Lai gan 2015. gada filma galvenokārt ir trilleris, tajā ir reālistiski elementi, kas liek mums mīlēt vai ienīst varoņus. Bet cik tie ir īsti?

Rakstnieks izdomāja ideju filmai pastaigas laikā

“The Boy Next Door” ir izdomāts stāsts, ko sarakstījusi Barbara Karija, kura nāca klajā ar ideju, ejot pa māju, kuru viņa bija domājusi iegādāties. Lai gan viņai patika šī vieta, bija vairāki faktori, kas jāņem vērā, pirms viņa un viņas vīrs varēja to atrisināt. Karijs atklāja, ka turpat blakus dzīvo zēns, kuram bija vētraina vēsture. Cita starpā viņš bija iesaistīts vairākos sadursmēs un bija sliktais zēns, kuru Karija nevēlējās ietekmēt viņas dēlu, ja viņi dzīvotu viņam blakus. Vēlme aizsargāt dēlu atturēja viņu no mājas iegādes, taču tā arī lika viņai iedomāties, kā tāds cilvēks var viegli ievilkt ķīli ģimenē.

Sākumā bija doma koncentrēties uz sievietes un viņas 12 gadus vecā dēla saspringtajām attiecībām, kuru nodarījis kaimiņos dzīvojošais sliktais zēns. Scenārija izstrādes gaitā Karijs vairāk koncentrējās uz sievietes sapēšanos ar zēnu, un lietas kļuva vēl sarežģītākas viņu tikšanos seksuālā rakstura dēļ. Sekss bija viens no iemesliem, kāpēc viņa stāstā palielināja Noas vecumu. Turklāt viņa vēlējās, lai auditorija sakņojas Klērai, tāpēc, liekot viņai izveidot romānu ar nepilngadīgo, būtu bijis pretrunā visai filmas idejai.

Karija atklāja, ka viņa arī skatījās uz tādiem reāliem gadījumiem kā Mērija Keja Leturno un viņas romāns ar savu studentu , kuram tobrīd bija 12 gadi, lai labāk izprastu Klēras un Noas attiecību attīstību. Lai gan viņai šie gadījumi šķita aizraujoši, viņa pilnībā nepievērsās šim aspektam. Viņa vairāk koncentrējās uz stāsta attīstīšanu kā trilleri, atsaucoties uz 'Fatal Attraction' un 'Swimfan'. Viņa vairāk koncentrējās uz apsēstību, kas mudina cilvēkus darīt sliktas lietas, kas veidoja stāsta kodolu.

Barbara Karija vēlējās padarīt Klēras varoni simpātiskāku

Lai gan tiek atklāts, ka Noa ir bīstams psihopāts, kurš neprot nogalināt cilvēkus, Karijs zina, ka Klēras trūkumi tiks pilnībā atklāti, pat pirms skatītāji uzzinās par Noasa tumšo pusi. Tas nozīmēja, ka viņiem būs viegli viņu ienīst un neierasties par viņu, tādējādi atklājot visu trillera būtību. Tāpēc rakstniece apzināti centās līdzsvarot svarus, lai pat ar pieļautajām kļūdām Klēra netiktu pilnībā ienīsta.

Pēc Noa pielāgošanas pieņemamākam vecumam Karijs koncentrējās uz Klēras situāciju. Sākumā viņa iedomājās Klēru kā laimīgi precētu sievieti, taču tas bija pretrunā viņas nodomam attiecībā uz varoni, un viņa nolēma šķirties no vīra, kurš viņu krāpis. Tikšanās ar dēlu, kurš pilnībā neizprot viņas situāciju, padarīja Klēru par neaizsargātu varoni un cilvēku, ar kuru skatītāji varēja justies līdzi.

Vēl svarīgāk ir tas, ka tas palīdzētu auditorijai saprast, kāpēc viņa tik viegli iekrīt pirmajā cilvēkā, kas liek viņai justies cienīgai. Viņu apžilbina viņas nepietiekamības un nedrošības sajūta. Kad Klēras raksturs bija sakārtots, Karijs piešķīra Noam vairāk negatīvu iezīmju. Viņa padarīja viņu agresīvu pat tad, kad viņš sākotnēji tiecās pēc Klēras, jo tas kopā ar viņas neaizsargātību izskaidrotu Klēras īslaicīgo spriedumu.

Visas šīs detaļas labi darbojās ar stāsta trillera pusi, taču tas nemazina faktu, ka starp Klēru un Nou patiesībā bija zināma vieta nopietnai romantikai. Karijs nodrošināja, ka skatītāji saskata varoņu emocionālo saikni un līdzības (piemēram, viņu kopīgās intereses literatūrā un citās lietās), satuvinot tos. Viņa vēlējās, lai skatītāji saprastu, kāpēc divi tādi cilvēki var iemīlēties viens otram un prātot, kā būtu, ja lietas būtu viņiem labvēlīgas, neatkarīgi no tā, vai tas attiecas uz vecumu vai puiša garīgo stāvokli.

Ņemot vērā visu uzmanību detaļām, ko Karijs ir veltījis varoņiem, nav pārsteigums, ka, neskatoties uz to, ka Noa un Klēra ir pilnībā izdomāti, auditorijai tie šķiet ļoti reālistiski. Šis reālisms palielina aizraušanos un padara filmu pārliecinošu.