Kad un kur notiek pirmā zīme?
'Pirmā zīme' ir pārdabiska šausmu filma, kuras režisors ir Arkaša Stīvensons un kas iedziļinās pasaulē kristietis mitoloģija un sātaniskie rituāli. Filmas centrā ir Mārgareta Daino, jauna iesācēja, kas aicināta uz Romu, lai kalpotu par Baznīcas pārvaldītā bērnu nama locekli. Drīz pēc ierašanās viņa atklāj okultu pasauli sazvērniecisks Baznīcas dievbijīgāko vidū briest apsēstība, kamēr nemieri un protesti dedzina Mūžīgās pilsētas ielas. Stīvensona režisors, kas kalpo kā priekšvēsture pirmajai pilnmetrāžas filmai “Omen”, kas ir tāda paša nosaukuma franšīzes ietvaros, aizved skatītājus uz laiku un vietu, kas ir pazīstama ar māņticības pārpildīto seriāla stāstījuma saknēm. Lai reliģiskajā šausmu filmā iedvestu bailes, iestatījums kļūst par izšķirošu, lai vizualizētu okultisma iedvesmotu murgu un varoņus pārņemto fanātismu. SPOILERI PRIEKŠĀ!
Pirmā zīme attēlo 1971. gada Romas ielas
Priekšvēsture notiek sākumā 1970. gadi laikmetā Romā, Itālijā politisko satricinājumi. Filma “Pirmā zīme” risinās tieši 1971. gadā, un tajā ir attēlota pilsēta, kurā mudž protestētāju pūļi un pāri ielām plosās nemieri. Kamēr Margareta tiek aizvesta uz Vizzardeli bērnu namu, viņas automašīnu dažkārt uzsprāga nekārtības, ko rada dažādas šauras ieliņas. Ārpusē ir šķelšanās un terorisma laiks, jo jaunā sieviete ātri tiek pajumta bērnu nama sienās, kur valda miers un kārtība. Šo haosa sajaukšanos, kas iesakņojusies iedzīvotāju sirdīs un prātos, kontrastē tīrā un bargā atmosfēra, kas valda Baznīcas rindās.
Tas rada kultūru dihotomiju, kas tiek pētīta filmā “Pirmā zīme”. Tomēr domstarpības, kas paaugstina politisko temperatūru Romā, ir balstītas uz reālu notikumu. Frāze “Svina gadi” apraksta Itālijas vēstures strīdu periodu ar satraucošām satricinājumiem no 1960. gadu beigām līdz 80. gadu beigām. Politiskā vardarbība un sociālā cīņa starp galēji kreisajiem un galēji labējiem iedzīvotāju slāņiem laika periodā izraisīja milzīgus traucējumus. Vairākas dažādas grupas no abiem politiskā spektra galiem bija iesaistītas daudzos terora aktos, kuru mērķis bija ikviens, sākot no policistiem, tiesnešiem un arodbiedrību vadītājiem un beidzot ar vienkāršiem garāmgājējiem. Filma nodrošina šo vēsturisko sociālo nemieru brīdi kā kaitinošo Baznīcas varas avotu, kas attēlots tās sižetā.
Izmantojot šī laikmeta satricinājumus, stāstījums sasaucas arī ar notikumiem 1976. gada filmā “Omen”, kurai tas darbojas kā priekšvēsture. Filmā 'Omen' filma seko Robertam Tornam, vēstniekam, kurš kopā ar ģimeni atrodas Itālijā, kad viņu un viņa sievu sāk piemeklēt postoši notikumi. Tā kā “Pirmā zīme” stāsta par Antikrista izcelsmi un dzimšanu, 70. gadu sākuma Roma, kas redzama filmā, izvēršas dažus gadus pirms stāstā, kas attēlots “Omenā”. kas ienirst sātana pielūgsmē. Kā tāda salauztā un haotiskā situācija, kas valda ārpus ielām, kalpo tikai tam, lai veicinātu ļaunās sazvērestības, kas atklājas “Pirmajā zīmē”.
70. gadu Romas politika un tās ietekme uz filmu
1971. gads Romā piedāvā ideālu fonu Baznīcas draudīgajam sižetam filmā 'Pirmā zīme'. zaudē savu satvērienu ar sabiedrību. Tēvs Brenans, ekskomunikēts priesteris, kurš meklē okultās sazvērestības saknes, stāsta Mārgaretai, ka, tā kā cilvēki vairs neplūst uz Baznīcu masveidā, daļa tumšo kultu organizācijas vēlas piedzimt šausminošu figūru, kas atgriezīs cilvēkus. uz svēto altāri. Šī biedējošā figūra ir Antikrists.
Visiem satricinājumiem un šausmām, kas izplatās pa pilsētu, Lorenss un viņa sekotāji uzņemas apzinātu risku, lai atgūtu kontroli un varu pār cilvēkiem. Kā Brenans saka Mārgaretai, šīm izvēlētajām draudzes locekļu grupām tūkstošiem gadu ir bijusi milzīga ietekme un spēks. Viņu problēma joprojām ir tāda, ka tagad tas viss sāk jukt. Tāpēc, lai saglabātu savu tvērienu pie troņa un stingri nostiprinātu kājas, viņiem ir jāizdomā dažādi veidi, kā iedvesmot ticību pūļa vidū. No viņu viedokļa pasaule mainās, laiki mainās, un haoss valda pāri. Izmisuši viņi pievēršas ļaunumam, kas iemiesojies Antikrista veidolā, lai glābtu savu ticību.