Vai Vestsaidas stāsts ir balstīts uz patiesu stāstu?

Stīvena Spīlberga muzikālā filma “Vestsaidas stāsts” seko aizliegtajai mīlestībai starp Toniju un Mariju, diviem konkurējošo ielu bandu – Jets un Sharks – pusaudžiem. Līdz ar viņu bandu sāncensību Tonija un Marijas attiecības arī saskaras ar smagiem neveiksmēm Ņujorkas ielās. Izklaidējošajos muzikālajos skaitļos romantiskā filma ir ļoti spēcīga traģēdija, kuras aizturošā drāma nekad neaizkustina skatītājus.

2021. gada filma arī spēj atdzīvināt interesi par tāda paša nosaukuma 1961. gada filmu, kas ieguva desmit Kinoakadēmijas balvas. Iedvesmojoties no sirdi plosošā stāsta par Toniju un Mariju, mēs esam izpētījuši abu filmu rašanos. Padalīsimies ar to, ko atradām!

Vai Vestsaidas stāsts ir balstīts uz patiesu stāstu?

Nē, “Vestsaidas stāsts” nav balstīts uz patiesu stāstu. Spīlberga 2021. gada filma, tāpat kā Roberta Vaiza un Džeroma Robinsa 1961. gada filma, ir 1957. gada Brodvejas mūzikla ar tādu pašu nosaukumu adaptācija. Mūzikla autors ir Džeroms Robinss ar Stīvena Sondheima tekstiem un Artura Lorensa grāmatu, un tas ir mūsdienu Viljama Šekspīra romānas “Romeo un Džuljeta” atstāstījums. Šekspīra lugas ģenēze sniedzas senākā pagātnē, jo viņš Iedvesmojies no itāļu pasakas, ko Arturs Brūks ir aptuveni tulkojis kā 'Roma un Džuljetas traģiskā vēsture'.

Mūziklā Arturs Lorents lugā plaši pārveidoja domstarpības starp Montāgas un Kapuletu ģimenēm, attiecīgi veidojot domstarpības starp Jets/the Sharks un baltajiem amerikāņiem/puertorikāņiem. Pēc mūzikla ieceres 1957. gadā Džeroms Robinss to adaptēja 1961. gada filmai kopā ar līdzrežisoru Robertu Vaizu. Lai gan filmas versija radīja filmu mūziklu etalonu, Spīlberga interese bija par oriģinālo materiālu. Mēs nekad nemēģinājām pārtaisīt 61. gada filmu. Mēs smēlāmies visu savu iedvesmu un visu, pamatojoties uz oriģinālo izejmateriālu, kas bija 1957. gada Brodvejas mūzikls. ABC ziņas .

Mani vecāki nopirka albumu, oriģinālo Brodvejas dalībnieku albumu dziesmai “Vestsaidas stāsts”, kad man bija apmēram 10 gadu. Un es to nolietoju, un – iegaumēju katru dziesmu, un tas bija mans mīļākais mūzikls visu mūžu. Mana mīlestība ir tā, ko es domāju, ka varu dot šim materiālam. Mana mīlestība pret Stīvenu Sondheimu un mana mīlestība pret Leonardu Bernsteinu, Arturu Lorensu, Džeromu Robinsu un visu, ko viņi mani bērnībā iedvesmoja, piebilda Spīlbergs.

Lai gan filmas pamats ir izdomāts, Spīlbergs un scenārists Tonijs Kušners bija pārliecināti, ka filmai ir jābūt autentiskai, reprezentējot 1950. gadus Ņujorkā, jo īpaši Sanhuanhilas apkaimi, kādreizējo Puertoriko apkaimi. Režisors un rakstnieks konsultējās ar personām, kas dzīvoja kaimiņos 50. gados, lai sagatavotu aktieru sastāvu. Tai [filmai] bija jābūt reālistiskai. Tas nevarētu būt teātra mūzikls. Tam bija jābūt ielu mūziklam. Bija jājūt, ka šīs ir īstās ielas, kurās notiek šie stāsti, šie notikumi, komēdija, gaviles, un šī traģēdija, ABC News uzsvēra Spīlbergs.

Lai gan mūzikla un filmas kodols ir ļoti parādā 'Romeo un Džuljetai', mērķis un tiekšanās ļoti atšķiras. Tonijs paskaidroja THR , Izejmateriāls Romeo un Džuljeta ir par naidu starp divām grupām, kas ir viena un tā paša monētas divas puses. Neviens pat nezina, kāpēc Capulets un Montagues ienīst viens otru.

Kušners piebilda: Tas rada nepareizu priekšstatu par Vestsaidas stāstu, proti, Jets un Sharks ir Capulets un Montagues. Tie nav. Radītāji ļoti dziļi ticēja, ka rasu naids un fanātisms, kā arī apspiešana un diskriminācija ir dziļi ļaundabīgas novirzes un var izraisīt kataklizmiskas sekas. Un es domāju, ka tā ir West Side Story traģēdija. Tas ir antirasistisks, demokrātisks mūzikls.

Kā scenārists Tonijs Kušners filmai plaši pārrakstīja 1957. gada mūzikla grāmatu/scenāriju. [Jaunajā] scenārijā ir lietas, kas atbilst Artūra rakstītajam, vai patiesībā Artūra sarakstītās rindas. Un tad ir milzīga summa, kas atšķiras. Es biju pārsteigts, atklājot, ka ir daudz vietas, lai paplašinātu noteiktus visu varoņu aspektus, mainītu noteiktas lietas, piemēram, Tonija aizmugures stāstu, Marijas aizmugures stāstu šajā jautājumā, Bernardo aizmugures stāstu, Rifa stāstu, piebilda Kušners.

Kušners arī nomainīja sākotnējo muzikālo varoni Doku uz Doka puertorikāņu atraitni.Izdomātā ietvaros Spīlberga filma ir traģēdija, kas nopietni pievēršas rasu šķelšanās ASV. Kā uzskata pats režisors, filma savu laiku sociāli atspoguļo vairāk nekā izejmateriāli savu laiku 50. gados. Un tur slēpjas viņa “Vestsaidas stāsta” nozīme.