Citplanētieši vai ārpuszemes dzīve mūs vienmēr ir ieinteresējusi. Ne tāpēc, ka mēs vēlamies uzzināt, kāda būtu viņu civilizācija vai cik plaša vai citāda varētu būt viņu rase, bet gan tāpēc, ka baidās no nezināmā. Bailes mudina mūs interesēties par to, kādi varētu būt citplanētieši - iedomīgas, gļotādas, dīvainas izskata kailas būtnes vai aprijoši, nojaucoši milži, kuri nekontrolējas vai neatstāj nevienu vai sīku, niecīgu smalkmaizīti, kas, ja tiek mudināts, uzņem filmas postu uz citu līmeni. Biežāk mēs nenožēlojamies, ka skatāmies šādas citplanētiešu šausmu filmas, ņemot vērā nepatīkamās sajūtas vai riebīgo gore, kas drīzāk tiek slavināta lielākajā daļā šo filmu. Bet tie tomēr ir patīkami, pateicoties adrenalīna sūknēšanas sekvencēm, kurām mēs mīlam nodoties.
Viss svešzemju šausmu brīdinājums ir izpētīt šausminošu, nezināmu civilizāciju iespējas, kuras, iespējams, pastāv šajā Visumā vai kuras var izraisīt tik daudz bailes mūsu dzīvē, ka mēs nekad tās nekad neredzētu savā dzīvē. Šeit ir saraksts ar populārākajām filmām, kas mums deva matu augšanas vīteņaugus, kā arī izraisīja mūsu interesi un lika aizdomāties, cik laba vai slikta mums varētu būt kāda cita neizpētīta civilizācija. Lūk, un lasīšanas laikā esiet gatavs dažiem galvenajiem spoileriem. Dažas no šīm labākajām citplanētiešu šausmu filmām varat skatīties Netflix, Hulu vai Amazon Prime.
Filma ar sekojošu kultu un, iespējams, tikai to, kas domāta tikai Vina Dīzela faniem, “Pitch Black” seko stāstam par “antivaroni” un bēguļojošo notiesāto Ričardu Ridiku un viņa maldu ar nezināmu svešzemju sugu uz nezināmas planētas tālumā. nākotnē, jo viņu kuģis sabrūk, un Ridiks ir vienīgā cerība no atlikušajiem 11 izdzīvojušajiem. Filmai ritot, Ridikam ir jācīnās divu frontes karā ar savu komandu un pret nepielūdzamajām svešzemju sugām, kas apdzīvo planētu. Lai gan nekas nav redzēts daudzās citplanētiešu filmās un zombiju šausmās, ‘Pitch Black’ sola daudz, tomēr nepilda savu vārdu, nedz tās turpinājumi, nedz spin-off.
Es domāju, ka salīdzināt šo turpinājumu ar ‘Alien (1979)’ ģēniju būtu maldīgi, taču tā neiekļaušana sarakstā būtu bijusi netaisnība pret franšīzi. Filma tika gan panoramēta, gan slavēta, lai gan lielākajai auditorijas daļai tā patika salīdzinājumā ar tās tiešo priekšgājēju. Pats Džosa Vedona rakstītais filma ieskauj 24. gadsimta notikumus, kas ir 200 gadi kopš ‘Alien 3’ notikumiem, kad algotņu grupa mēģina glābt Zemi, iebrūkot negodīgos citplanētiešos, kas ir viņu pašu radīts. Lai gan mēs esam redzējuši labākus, saviļņojums, drebuļi mugurkaulā, spriedzes elements un bailes, ‘Alien: Resurrection’ saglabā visu un visu pa daļām un līdz ar to arī no tā izrietošajiem jautrības gabaliem.
“Tumšās debesis”, kas vairāk sliecas uz “šausmām” nekā “ārpuszemes būtņu” sižetu, galvenokārt griežas ap Baretu ģimeni, kurai nākas saskarties ar negaidītu notikumu virkni, kam seko biedējoši notikumi ģimenē, piemēram, dīvainas skaņas, putni, kas ietriecas logs, neizskaidrojamas tumšas figūras un cilvēki noslēpumaini dauzīja galvas pie sienām. Neskatoties uz zvaigžņu spēlētāju sastāvu (Keri Russell, J. K. Simmons u.c.), kopējā dēka joprojām bija mērena, un, iespējams, mazliet vairāk “citplanētiešu” ieaudzināšana būtu vēl vairāk sekmējusi filmas panākumus.
Lai gan ‘Plēsoņas’ tika iezīmētas uz ‘Svešzemju’ pēdām, neatkarīgi no tā, tā pārāk klišejiskā sižeta dēļ nekad nevarēja tur nokļūt. Neskatoties uz to, ar ansambļa sastāvu un pienācīgu stāstu tempu, labu CGI un priekšzīmīgu galu ‘Predators’ varētu būt arī labākā filma tās franšīzē. Ar lielo katastrofu, kas bija ‘Predator 2 (1990)’ un ņemot vērā kulta statusu, ko filmu franšīze ir ieguvusi gadu gaitā, no filmas veidotājiem tika sagaidīts tikai tas, lai viņi ‘Predators’ būtu vērtīgi, ko viņi arī izdarīja. Lai gan bailes ir samērā niecīgas, un jūs bieži to meklētu, darbības secības citplanētiešu teritorijā ir nedaudz labākas. Kopumā filma, šķiet, ir vairāk kā nomazgāts ‘Avatar’, nevis ‘Alien’. Pārējo es atstāju jums.
Filma, kas tika plaši uzskatīta par galveno daudzu zinātniskās fantastikas citplanētiešu trilleru, tostarp mūžīgas klasikas - “Ķermeņa sagrābēju iebrukums”, “Fakultāte” neļaušanu elpot, kamēr jūs mēģināt izdomāt noteiktas sērijas vai šausmu ainas izcelsmi. Atrodoties Haringtonas augstienē, kur bariņš skolotāju sāk dīvaini uzvesties, kad studentu grupa un ķīmijas skolotājs izsaka savu uzvedību līdz svešzemju parazītiem, ‘The Faculty’ ir tā pati vecā iekārta vidusskolas iekšienē. Kamēr filma attīstās, bērni izlemj, ka citplanētiešu karalienei nav jāmaksā un viņu nogalina, pirms infekcija izplatās tālāk. Atkārtojiet ainas, kuras jūs, iespējams, jau redzējāt, tomēr ‘Fakultāte’ ir kā visu citplanētiešu filmu kausēšanas katls.
Šis Stīvena Spīlberga ieguldījums, iespējams, neizdevās pacelties tāpat, kā tas bija paredzēts, tomēr 'Pasaules karš' atrod vietu starp vienu no visu laiku intuitīvākajām un izcilākajām citplanētiešu filmām, un Toma Krūza pievienošana dalībniekiem ir kā glazūra kūkā. Lai gan pieaugušos per se nebija ļoti pievilcīgi iebiedējošie statīvi, viņu medūzai līdzīgais uzbūvētais vai šķietamais nenovēršamais uzbrukums. tomēr biedējošās gaismas bija pietiekami labas, lai daudzu tādu bērnu kā mēs toreiz kliedzu. Vizuālie materiāli ir pārsteidzoši, tāpat kā izrādes. ‘Pasaules karš’ ieskauj iebrucējušo ārpuszemes sugu, celtņu operatoru, kurš mēģina aizsargāt savus bērnus iebrukuma un spocīgo trīs pirkstu citplanētiešu vidū, kuri, pēc Spīlberga vārdiem, būtu jāuztver kā „biedējoši baletdejotāji”. Apbrīnojams varoņdarbs, tomēr filma nes oriģinālā H.G.Vellsa romāna pazemību.
Oficiāli svinīgās “Citplanētiešu” franšīzes, kas datēta ar 1979. gadu, “Prometejs” priekšvēsture ir izveidota 2089. gadā, kad arheologu pāris dodas kosmosā, meklējot atbildes uz cilvēces izcelsmi uz planētas ar nosaukumu LV-223, kopā ar androidu ar nosaukumu Deivids uz borta. Kad viņi 2093. gadā nokļūst paredzētajā vietā uz kuģa USS Prometheus klāja, viņi saskaras ar galvkāju citplanētiešiem un viņu humanoīdajiem senčiem. Ar tādām ainām kā citplanētieši, kas nāk no ķermeņiem, un dīvaina izskata radībām, ‘Prometejs’ jūs pietiekami aizraus, lai gan intriģējošais sižets un Noomi Rapace uzstāšanās pārspēj visu pārējo.
Tikai daži būtu zinājuši, ka ‘The Abyss’ ir tieši Džeimsa Kamerona kaķēns un fakts, ka viņa iesaistīšanās filmās, kas saistītas ar ūdeni, dziļajiem okeāniem un ar to saistīto klaustrofobiju, bija pirms ‘Titānika’. Šausmas galvenokārt slēpjas dziļos, tumšos un nezīmētos jūras ūdeņos, kā arī pārsteiguma elementā un mūžīgi satriecošajā vizuālajā tēlā, tādējādi padarot lietas vēl briesmīgākas. Stāsts risinās ap bijušo pāri, kas ir arī dziļjūras naftas inženieris un kuru Navy SEALS ir pieņēmusi darbā, lai atgūtu savu kodolzemūdeni, kuru noslēpumainos apstākļos nogremdēja, iespējams, citas pasaules būtnes. Kamerons mūs visus ir uzvarējis ar savām režisora prasmēm un izcilāko kinematogrāfiju, kas neatkārtojas, kamēr nav noticis ‘Avatar’.
Tāpat kā zombiju filma savulaik, ‘Ķermeņa sagrābēju invāzija’ ir veidota ap psihotiskiem traucējumiem, kas ir Kapgrasas maldi, kaut arī šajā gadījumā minēto maldību izraisa iebrucēja ārpuszemes suga. Kā daļu no iebrukuma visi cilvēki lēnām un vienmērīgi tiek aizstāti ar viltvāržiem ar līdzīgām fiziskām īpašībām, tomēr viņiem nav emociju vai individualitātes izjūtas. Visā haosā Dr Hils un Dr Benels mēģina nonākt situācijas apakšā un to apturēt, pirms ir par vēlu. Raugoties no laika skalas, ‘Ķermeņa sagrābēju invāzija’ ir krietni apsteigusi savu laiku (kas ir redzams arī no tā pārtaisīto skaita skaita), tādējādi padarot to par mūžīgu kulta filmu, kuru nevar nepamanīt.
Viens no citplanētiešu-šausmu apakšžanra novatoriskajiem virzītājiem ‘Predator’ galu galā sazarojās ar vairākiem turpinājumiem, krustojumiem un blakusdarbiem, un tagad viņš ir ieguvis nišas fanu sekotāju kino pasaulē. Piedaloties vadībā mūsu mīļotajam Arnoldam Švarcenegeram, kā norāda nosaukums, CIP operatīvajai grupai ir uzticēts glābt augstvērtīgu aktīvu no blīviem džungļiem, kad tos slepus vēro un upurē ārzemju būtne jeb The Plēsējs. Kad citplanētiešu būtne sāk iznīcināt visus karavīrus pa vienam, majors Holandietis uzņemas noķert ļauno radību un likvidēt to. Šausmu komponents ir saistīts ar pārsteiguma uzbrukumiem un bailēm no nezināmām nenovēršamām briesmām, ar kurām saskaras apkalpe. Arnolda parakstu filma ar domuzīmi svešzemju darbības sekcijas junkies.
Viena no visu laiku nepietiekami novērtētajām filmām ‘Rītdienas mala’ atbilst vārdiem ‘Live. Nomirst. Atkārtojiet ’līdz pašām beigām. Starp citplanētiešu iebrukumu, kas tiek uzskatīts par “perfektu, pasauli iekarojošu organismu”, kara frontē ar varu tiek norīkots negribīgs majors Viljams Keidžs, kuru nogalina citplanētietis, mēģinot pēdējo iznīcināt ar bumbu, tādējādi izraisot bezgalīgu laika ciklu, kad viņš nogalināja alfu un nokļuva tās asinīs, kas izraisa laika atiestatīšanu katram gadījumam, kad viņš nomira. Vizuālie materiāli, kinematogrāfija un izrādes ir līdzīgas, un, iespējams, šī ir Toma Krūza labākā darbības filma līdz šim. Vērojiet to, lai katrā mirklī rastos nenoteiktība, tātad spoka faktors, kā arī vieglākie momenti, kurus Kruīzs ārkārtīgi labi izrauj.
‘Lieta’ ir visu šausmu, kas atdzīvojas, summēšana, it īpaši, ja cilvēks atrodas Antarktīdā un ar katru brīdi notiek rāpojoši notikumi. ‘Lieta’ seko stāstam par „būtni”, kas spējīga metamorfozēt un sasniegt jebkura vai jebkura cilvēka formu un lielumu. Kad blakus esošās Norvēģijas stacijas apkalpe tiek uzspridzināta un stacija tiek iznīcināta, Amerikas stacija kļūst piesardzīga un sāk izmeklēšanu, lai atrastu vēl neskaidrākas ziņas par ‘The Thing’, kas jau sākusi uzņemt stacijas apkalpi pa vienam. Aizraujošais saviļņojums, satraukums un riebums pret katru kadru ir milzīgs, un sēdekļa malas pieredze reti tiek piedzīvota filmās ar minimālu CGI, piemēram, ‘The Thing’. Kā vecs vīns jaunā pudelē, tomēr pretīgs.
Tika uzskatīts, ka līdz šim par labāko cieņu oriģinālajai “Svešzemju” sērijai “Dzīve” izceļ bīstamās sekas, ja “dzīvi ārpus zemes” neuztver nopietni un uzskata par zemāku. Un piemērots tam. Sākot no filmas pirmās pusstundas līdz izdomu beigām, netrūks zosāda, matu augšanas šausmas, žokļa nomešanas darbības un vizuālie materiāli no malas. Ar tādiem kā Džeiks Gillenhāls, Raiens Reinolds u.c. kopā aktieriem pretī nezināmam, vēl neredzētam ārpuszemes marsiešam, ‘Dzīve’ ir vienā filmā apvienots adrenalīna un šausmu vilnis. Filma risinās ap sešu dalībnieku ISS apkalpi (un samazinās), kas sastopas ar pirmo dzīves formu ārpus zemes un ienes to Starptautiskajā kosmosa stacijā, tikai zinot, ka līdzāspastāvēt nav tik vienkārši un viņu bailes nāk patiesība, jo dzīvības forma ir briesmīga attīstība un izdzīvošana ātrāk nekā paši cilvēki. ‘Dzīve’ ir citplanētiešu šausmu apakšžanra filma, un tāda tā būs vēl kādu laiku.
Franšīzes ‘Alien’ otrā daļa un viens no Džeimsa Kamerona režisora brīnumiem ‘Aliens’ savu uzvaru sēriju turpināja no tās pirmskara izrādes, režijas un sižeta ziņā. Intensitāte, spriedze un saviļņojums paceļ savu latiņu, filmai progresējot, galveno lomu ieņemot Sigourney Weaver kā Elena Riplija. Lai arī filma bija saņēmusi kritiķu vispārēju atzinību un daudzi apgalvoja, ka tā gandrīz visos parametros ir labāka par tās priekšvārdu, tomēr priekšgājējs bija pionieris, un atceramies tikai tādu varoņdarbu, kas vēl nekad nebija sasniegts. Lai gan ‘Aliens’ ir tehnoloģiski un simboliski pārāks, manas likmes ir uz ‘Alien’, lai pierādītu, ka tas ir nepareizs.
Visu laiku neapstrīdētais skaits-uno, kura mantojums turpinās līdz pat šai dienai (‘Citplanētiešu: Derība’ ir jaunākais papildinājums), šis Ridlija Skota grāvējs seko stāstam par Nostromo - kosmosa vilcējs un viņu došanās uz planētu ar nosaukumu LV-426, kur viņiem nākas sastapties ar nezināmu dzīvības formu, kas ir invadējusi vienu no apkalpes locekļiem. Kad apkalpes loceklis atgriežas uz kuģa, 'pārnēsājot' citplanētieti, šķiet, ka citplanētieši pārņem kosmosa kuģi, šausmās un pārsteigumā visiem. Pienākumu virsniekam Riplijai ir jāapdrošinās sava izeja starp apkalpes locekļiem, kuri tiek izslēgti un draud briesmas sev, kamēr viņa sastopas ar nepielūdzamu ārvalstnieku. Tiem, kas ir redzējuši ‘Life (2017)’. ‘Alien’ ir neapšaubāms šādu ārvalstnieku-invāzijas filmu tēvs un pionieris nomaļā telpā. Jūs nevarat prasīt vairāk no filmas, kas tika uzņemta 70. gados, tomēr spēj paturēt iespaidu uz jums pat šodien, katru reizi, kad to skatāties.